Lielākā daļa lietotāju saskaras ar vienu un to pašu problēmu: palūdzot mākslīgajam intelektam (MI) “uzrakstīt bloga rakstu”, rezultāts bieži ir virspusējs un viegli atpazīstams kā robota darba rezultāts. Teksts ir gramatiski pareizs, bet tam trūkst dziļuma, struktūras un pārliecināšanas spējas.
Iemesls nav modeļa (piemēram, GPT, Gemini vai Claude) nespēja. Iemesls ir instrukcijas trūkums. Elitāri satura veidotāji un pētnieki neizmanto vienkāršas komandas. Viņi izmanto slēptas uzvedņu (prompt) inženierijas tehnikas, kas kontrolē teksta struktūru, kognitīvo slodzi un lasītāja psiholoģiju.
Zemāk aplūkotas trīs uzlabotas metodes, kas ļauj pārvērst MI no viduvēja rakstītāja par augsta līmeņa redaktoru un autoru.
1. Neredzamā satura plāna fiksēšana
Viena no lielākajām MI problēmām garos tekstos ir “plūstošā doma”. Modeļi ģenerē tekstu vārdu pa vārdam, bieži vien zaudējot kopējo pavedienu raksta vidū. Ja jūs neiedodat modelim karti, tas apmaldīsies pats savos vārdos.
Profesionāļi neprasa vienkārši rakstīt; viņi pieprasa vispirms “domāt”. Šī tehnika liek modelim izveidot stingru skeletu, pirms tiek uzrakstīts pirmais teikums.
Kā to pielietot: Tā vietā, lai prasītu izveidot satura rādītāju, lieciet modelim to izdarīt “iekšēji”. Tas aktivizē loģiskās spriešanas ķēdi.
Uzvednes šablons: “Pirms rakstīšanas iekšēji izveido detalizētu satura plānu, kas optimizēts skaidrībai un loģiskai argumentu plūsmai. Rakstot saturu, stingri pieturies pie šī plāna, taču pašu plānu neizvadi.”
2. Sadaļas kognitīvās slodzes kontrole
Mākslīgā intelekta rakstītiem tekstiem bieži piemīt tendence “gāzt informāciju”. Vienā rindkopā tiek saspiestas trīs dažādas idejas, definīcijas un secinājumi. Lasītājam tas rada kognitīvu pārslodzi – tekstu ir grūti uztvert, un uzmanība tiek zaudēta.
Labākie autori zina, ka lasītājs spēj kvalitatīvi uztvert tikai vienu jaunu ideju vienlaikus. Šī tehnika uzliek mākslīgus ierobežojumus informācijas blīvumam.
Kā to pielietot: Jums skaidri jānodefinē, ka kvalitāte ir svarīgāka par kvantitāti katrā konkrētajā sadaļā.
Uzvednes šablons: “Katrai sadaļai drīkst būt tikai VIENA jauna pamatideja. Izskaidro to padziļināti. Ja rakstīšanas laikā rodas papildu idejas vai blakus tēmas, tās ir jāpārceļ uz nākamajām sadaļām, nevis jāiekļauj esošajā.”
3. Lasītāja emocionālā stāvokļa noenkurošana
Šī ir vissmalkākā, bet efektīvākā metode. Lielākā daļa cilvēku liek MI fokusēties uz saturu (ko rakstīt), bet aizmirst par lasītāju (kā viņam jājūtas). Rezultāts ir informatīvs, bet “sauss” teksts.
Lai teksts būtu pārliecinošs, tam ir jābūt ceļojumam. Lasītājs sākumā, iespējams, ir skeptisks vai neziņā. Beigās viņam jājūtas iedvesmotam vai zinošam. Šī tehnika liek MI modelēt šo transformāciju.
Kā to pielietot: definējiet lasītāja sākuma un beigu stāvokli.
Uzvednes šablons: “Pieņem, ka lasītājs raksta sākumā ir apmulsis un skeptisks par šo tēmu. Raksta beigās viņam jājūt pilnīga skaidrība, pārliecība un impulss rīkoties. Saglabā šo emocionālo progresiju visa teksta garumā, pakāpeniski kliedējot šaubas.”
No instrukcijas uz stratēģiju
Lai iegūtu augstvērtīgu rezultātu, ar vienkāršu tēmas nosaukumu nepietiek. Kvalitatīva sadarbība ar MI prasa strukturētu pieeju:
-
Struktūra: Izmantojiet “neredzamo plānu”, lai teksts būtu loģisks.
-
Skaidrība: Izmantojiet “kognitīvās slodzes kontroli”, lai teksts būtu viegli lasāms.
-
Emocijas: Izmantojiet “emocionālo noenkurošanu”, lai teksts uzrunātu lasītāju.
Apvienojot šīs metodes vienā izvērstā uzvednē (sauktu arī par mega promptu), jūs iegūsiet saturu, kas vairs neizklausās pēc robota, bet gan pēc pieredzējuša nozares speciālista.
